Koncepcijas izstrāde
Lai izstrādātu piemērotu sanācijas koncepciju, ir jābūt zināmam cēlonim un bojājumu apjomam, kas ir jāreģistrē, izmantojot mērīšanas tehniku, un jādokumentē. Uzmanības centrā galvenokārt ir kaitīgie sāļi un būvmateriālu mitrums, kā arī būvfizikas robežnosacījumi. Saskaņā ar objekta specifiskajiem apstākļiem var izplānot ekonomisku sanāciju, vienalga, vai tas ir vienģimenes mājas pagrabs vai vēsturisks velvēts pagrabs.
Paraugu ņemšana
Lai iegūtu padziļinātus izmeklēšanas rezultātus, ir nepieciešama mērķtiecīga paraugu ņemšana. Tiek veikta dažādu bojājumu veidu, būvmateriālu un būvelementu paraugu izmeklēšana. Lai reģistrētu mūra šķērsgriezuma nehomogenitāti, ir jāņem pietiekama izmēra paraugi. Paraugi tiek ņemti no mērīšanas asīm dažādos augstumos (augstuma profils) un dziļumos (dziļuma profils). Šādi gūst priekšstatu par mitruma un kaitīgo sāļu sadalījumu mūrī; bojājumu cēloņi kļūst redzami.
Cēloņu izpēte
Abas metodes neuzrāda izmirkšanas cēloni(-ņus) vai izmirkšanas pakāpi.
Šim nolūkam ir nepieciešami papildu mērījumu dati un kritēriji.
Būtisks kritērijs ir maksimālā kapilārā ūdens uzsūkšana. Tas ir ūdens daudzums, ko izžuvis būvmateriāla paraugs tā poru satura, proti, poru ģeometrijas, dēļ maksimāli var uzņemt kapilārā veidā, esot ūdenī.
Lai noteiktu maksimālo ūdens uzsūkšanas spēju, zem spiediena tiek uzpildīta visa poru telpa.
Izmirkšanas pakāpe neļauj droši spriest par izmirkšanas cēloni. Nav skaidri zināms, vai mitrums no šķidrās fāzes ir iesūcies kapilārā veidā vai tas, vismaz daļēji, tika uzņemts higroskopiskā veidā no apkārtējā gaisa. Pakārtošana ir iespējama tikai ar izslēgšanas metodi: vienā vai vairākās vietās tiek mērīta higroskopiskā mitruma uzņemšana. Izžāvēti būvmateriālu paraugi ilgāku laiku tiek ievietoti klimata kamerā ar pastāvīgu temperatūru un pakļauti noteiktam relatīvajam gaisa mitrumam. No novērotā svara pieauguma tiek noteikta higroskopiskā mitruma uzņemšana.
Noteiktos gadījumos kā vēl viens izmirkšanas cēlonis ir jāņem vērā kondensāta veidošanās uz mūru virsmas. Tā ietekmi var noteikt, reģistrējot telpas klimatiskos apstākļus (relatīvo gaisa mitrumu un gaisa temperatūru), kā arī virsmas temperatūru. Precīzu ietekmi var noteikt, tikai veicot klimata datu reģistrēšanu ilgāku laikposmu.